Kā apsaimnieko dūņas Talsu novada notekūdeņu attīrīšanas iekārtās?

SIA “Talsu ūdens” ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs Talsu novadā, kas nodrošina notekūdeņu attīrīšanas procesu. Tā rezultātā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gan pilsētās, gan pagastos veidojas notekūdeņu dūņas. To tālāka izmantošana, lai neveidotos dūņu uzkrājumi, ir viena no lielākajām uzņēmuma problēmām.

Notekūdeņu dūņas ir koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumos no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.

Lielākais notekūdeņu apjoms, informēja SIA “Talsu ūdens” valdes loceklis Igors Kude, tiek apstrādāts Talsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk – Talsu NAI), kas atrodas Pastendē. Tur nonāk notekūdeņi no Talsu pilsētas, Laidzes pagasta Zvirgzdu ciema, Pastendes ciema, un vidēji gadā tie ir 500 000 m3 notekūdeņu.

Notekūdeņu attīrīšanas procesā attīrītie notekūdeņi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām, tiek novadīti Dzelzupītē. Savukārt dūņas, kas paliek pēc attīrīšanas procesa un apstrādes dūņu centrifūgā, uzkrājas īpašās krājtvertnēs un dūņu uzglabāšanas laukumos Talsu NAI teritorijā, gadā tās uzkrājas ap 5288 m3. Lai nodrošinātu nepārtrauktu ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas procesu, dūņu novietnes jāiztukšo vairākas reizes gadā.

Dūņu apsaimniekošanā valstī pastāv līdz šim neatrisināti jautājumi, piemēram, vienotas notekūdeņu apsaimniekošanas stratēģijas un plānu neesamība, iztrūkstoši ražošanas notekūdeņu kontroles mehānismi, ko revīzijas ziņojumā 2020. gadā rudenī atzinusi arī Valsts kontrole.
Lielā daļā Latvijas pašvaldību ūdenssaimniecības uzņēmumos vienīgais reālais dūņu apsaimniekošanas veids ir dūņu izmantošana mēslošanai. Tajās ir augsts slāpekļa, fosfora, kalcija, mikroelementu un organisko vielu saturs, tāpēc ekonomiski izdevīga ir šo vielu atkārtota atgriešana apritē, izmantojot dūņas augšņu mēslošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, apzaļumošanai, platību rekultivācijai un citiem mērķiem.

Arī SIA “Talsu ūdens”, ievērojot normatīvo aktu prasības, dūņas regulāri testē sertificētās laboratorijās, tās nesatur tādu daudzumu cilvēku veselībai un videi bīstamus komponentus – smagos metālus, patogēnos organismus, ka tās nevarētu izmantot lauksaimniecības augšņu mēslošanai. SIA “Talsu ūdens” jau ilgstoši sadarbojas ar z/s “Upnieki” par dūņu izvešanu no Talsu NAI. Zemnieku saimniecība dūņas izmanto lauksaimniecības zemju mēslošanai, ievērojot normatīvo aktu prasības. Dūņu smaka nav patīkama, tā rada pretenzijas no apkārtējo īpašumu iedzīvotājiem, tomēr šis apgrūtinājums ir īslaicīgs: parasti dūņas tiek iestrādātas augsnē vienas līdz divu dienu laikā un smaka pazūd. SIA “Talsu ūdens” nav citu alternatīvu risinājumu dūņu utilizācijai.

SIA “Talsu ūdens” uzsākusi Pastendes NAI tehniskās izpētes procesu, lai rastu risinājumus Pastendes NAI modernizācijai, tai skaitā dūņu apsaimniekošanas iespējamiem alternatīviem risinājumiem.

SIA “Talsu ūdens”