Kanalizācija

2011. un 2012. gadā projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, I kārta” ir veikta būtiska esošo kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu būvniecība, kas nodrošina stabilu un plašu esošās kanalizācijas sistēmas pieejamību un izplatību. Kopā rekonstruēti un izbūvēti 25492 m pašteces kanalizācijas tīklu un 895 m kanalizācijas spiedvadu, kas sastāda 60,6% no kopējā pašteces kanalizācijas garuma un 26% no kanalizācijas spiedvadu apjoma. Kanalizācijas tīklu kopējais garums Talsu pilsētā ir 45,5 km.

2014. gadā kanalizācijas pakalpojumi bija pieejami 72,1% iedzīvotāju, bet iespējamo pieslēgumu līmenis bija 76,9% no kopējā iedzīvotāju skaita Talsu pilsētā. Pēc projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, II kārta” pabeigšanas tika radīta iespēja pieslēgties ūdensapgādei vēl 320 Talsu pilsētas iedzīvotājiem. Kopā tika izbūvēti 2942 metri kanalizācijas tīklu. Plānots, ka tas notiks piecu gadu laikā pēc projekta ieviešanas – tas ir no 2015. līdz 2020. gadam.

Septisko notekūdeņu savākšanu Talsu pilsētā nodrošina SIA “Talsu ūdens” un SIA “Janvāri”, kas nodod notekūdeņus Talsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. SIA “Talsu ūdens” nodrošina septisko notekūdeņu savākšanu aptuveni 30% apjomā no kopējā no pilsētas izvestā septisko notekūdeņu apjoma.

Talsu pilsētas iedzīvotāju radīto notekūdeņu īpatsvars kopējā notekūdeņu apjomā ir tikai 30,2%, rūpniecības un investīciju novadītais notekūdens sastāda 28,7%. Papildus pieslēgtie divi ciemati (Pastende un Zvirgzdi) dod 8%, septiskie notekūdeņi 0,6% un infiltrācija (notekūdeņu sistēma, kas palīdz ūdeni novadīt no jumtiem, mājām utt.) veido 32,4% no kopējā novadītā notekūdeņu apjoma.

Notekūdeņu attīrīšana

Notekūdeņi no Talsu pilsētas paštecē nonāk Talsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Zvirgzdu ciemats un pārējie pieslēgumi ir pieslēgti pie Talsu pilsētas kanalizācijas tīkla un pa to nonāk Talsu pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kanalizācijas sūkņu stacijā. Tā padod notekūdeņus uz redelēm, kurās tiek atdalīti rupjie notekūdeņu piemaisījumi.

Pavisam uzstādītas trīs redeļu tehnoloģiskās līnijas. Rupjie piemaisījumi pa transportieri tiek padoti uz atkritumu konteineri, bet notekūdeņi tālāk plūst uz diviem smilšu atdalītājiem, kur no notekūdeņiem atdala smiltis. Tās savukārt no smilšķērājiem tālāk tiek aizvadītas uz mazgāšanas iekārtu un pēc tam uz smilšu konteineru, bet notekūdeņi uz bioloģiskās attīrīšanas bloku.

Bioloģiskās attīrīšanas bloks sastāv no trīs tehnoloģiskām līnijām. Katra no tām sastāv no anaerobās kameras, denitrifikācijas kameras nitrifikācijas kameras un nostādinātāja. Izejot cauri šai līnijai, notekūdeņi bioloģiski tiek atdalīti un padoti uz kontaktbaseinu. Dūņas no nostādinātāja regulāri tiek atsūknētas atpakaļ uz procesa sākumu. Tāpat paredzētas recirkulācijas no aerobās un denitrifikācijas kameras.

Kontaktbaseins paredzēts notekūdeņu dezinfekcijai ar nātrija hipohlorīta šķīdumu, ja rodas tāda nepieciešamība (piemēram, epidēmijas gadījumā). Taču ikdienā tas netiek lietots, un notekūdeņi tam plūst cauri uz izlaidi Dzelzupītē.

Liekās dūņas no notekūdeņu attīrīšanas ietaišu otrreizējiem nostādinātājiem tiek padotas uz centrifūgu, kur tās tiek atūdeņotas un pēc tam novietotas dūņu laukā. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises ir labā tehniskā stāvoklī un tuvākajā laikā tajās investīcijas netiek plānotas.

No 2014. gada SIA “Talsu ūdens” pārziņā atrodas arī lietus notekūdeņu sistēma. Kopējais kanalizācijas tīklu garums SIA “Talsu ūdens” apkalpes zonā 2016. gadā – 61,63 km.

Savukārt 2017. gadā uzņēmuma apkalpes zonai tika pievienotas arī Valdemārpils, Valdgales, Lubes un Pastendes teritorijas.