20. gadsimta sākumā iedzīvotāji Talsos ņēma ūdeni no vietējām ūdens krātuvēm un akām. Ūdens pilsētas ezeros bija netīrs un smirdīgs no notekūdeņiem. Ar laiku pilsētas ēku pagalmos tika izbūvētas arvien vairāk aku, tomēr joprojām ūdensapgādes problēma nebija atrisināta. 30tajos gados pilsētā jau bija izbūvēti vairāki ūdens pumpji.

Toreiz                                                                              Tagad

135                   134

Sākotnēji Komunālo uzņēmumu kantorī (vēlāk – Komunālo uzņēmumu kombinātā) bija vairāki asenizatori, mēslu vedēji un asenizatoru zirgi, kas pārsvarā strādāja naktīs. Uz zirga pajūga rata tika uzlikta četrkantīga vāts ar lūku. No kanalizācijas bedrēm ar īpašu smeļamo trauku – čerpaku – tika smelts bedres saturs un liets vāts lūkā. Pēc tam asenizators sēdās uz vāts un brauca uz paredzēto lauku, kur izrāva vāts tapu un, braucot uz priekšu, saturs iztecēja garā joslā.

Toreiz

275

 

Pirmais ūdens tornis Talsos tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 60tajos gados Zvaigžņu un J.Grota ielas krustojumā, un tajā atradās artēziskā aka, kas ar ūdeni apgādāja tuvējo apkaimi. Sākotnēji tornis bija uz pusi zemāks (tā augstums bija apmēram 5,7 m augsts), taču vēlāk to uzbūvēja augstāku. 80tajos gados bija paredzēts vienu torņa joslu (aptuveni 3 m augstumā) nodot pilsētas bērniem apgleznošanai (tiem, kuri šīs prasmes apguva). Tomēr rajona partijas komitejas pārstāvji šo ideju neatbalstīja.

Lai sakārtotu Talsu Kristīgās skolas teritoriju, 2012. gadā ūdens torni nojauca.

Toreiz                                                                              Tagad

                  136                                                  137

Centralizēta ūdenssaimniecības attīstība Talsos aizsākās 1945. gadā, kad dibināts Komunālo uzņēmumu kombināts, kurā viena no darbības nozarēm bija arī ūdenssaimniecības uzturēšana Talsu pilsētā. 1985. gadā izveidojās patstāvīgs ūdens apgādes un kanalizācijas uzņēmums ŪKSP.

1994.gadā uzņēmums sadalījās – izveidojās SIA “Avots”, kas nodarbojās ar Pastendes notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtu uzturēšanu, bet ūdensapgādes un kanalizācijas nozari pievienoja SIA “Talsu BIO-Enerģija”.

No 2008. gada marta ūdensapgādes un kanalizācijas būves un tīkli nonāca SIA “Talsu namu pārvalde” pārziņā.

Ar 2010. gada 15. septembra LR Uzņēmumu reģistra lēmumu stājās spēkā SIA “Talsu namu pārvalde” reorganizācija, kad pakalpojumu sniedzēja īpašumā tika atstāti tikai pamatlīdzekļi, kas ir nepieciešami ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Savukārt, ar LR Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.19-10/10900 (28.01.2011) uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz SIA “Talsu ūdens”.

Stratēģiski virzoties uz ūdenssaimniecības jomas pārņemšanu visā novada teritorijā, 2014. gadā tika veikta SIA “Talsu ūdens” reorganizācija, pievienojot SIA “Stendes nami” un SIA “Siltumiņš”, kas sniedza ūdenssaimniecības pakalpojumus Lībagu pagastā un Stendes pilsētā.

SIA “Talsu ūdens” līdz 2016. gada 1. novembrim apsaimniekoja četras autonomas ūdenssaimniecības sistēmas: Talsu pilsētā un Zvirgzdu ciemā (Laidzes pagasts), Stendes pilsētā, Mundigciemā un Dižstendē (Lībagu pagasts).

No 2016. gada 1. novembra uzņēmuma apkalpes zona paplašinājās, tai pievienojot Rocežus, Sārceni un Laidzes ciemu Laidzes pagastā.

Savukārt 2017. gadā SIA “Talsu ūdens” pakalpojuma sniegšanas zonā iekļāva arī Valdemārpils, Lubes, Valdgales un Pastendes teritorijas. Ar 2017. gada 1.decembri ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek nodrošināti arī Īves pagastā.

No 2018. gada 1.maija ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek nodrošināti Sabiles pilsētā un Abavas pagastā, Strazdes pagastā un Virbu pagastā.

No 2019. gada 1. janvāra SIA “Talsu ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina arī Ģibuļu pagasta Spāres ciema iedzīvotājiem.

No 2019. gada 1. novembra tiek pārņemta arī Balgales, Laucienes un Ķūļciema pagasta ūdenssaimniecība.

Talsu novada pašvaldības dome 2023. gada 24. februārī pieņēma lēmumu Nr. 83, ar kuru nolemts uzsākt Talsu novada pašvaldības komunālo uzņēmumu reorganizācijas procesu, pievienojot pie SIA “TALSU ŪDENS” trīs ūdenssaimniecības uzņēmumus: SIA “MĒRSRAGA ŪDENS”, SIA “KOLKAS ŪDENS” un SIA “ZIEMEĻKURZEME”.
No 2023. gada 1. novembra Mērsraga pagasta iedzīvotājiem centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina SIA “Talsu ūdens”.
No 2023. gada 1. decembra Kolkas pagasta iedzīvotājiem centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina SIA “Talsu ūdens”.
No 2024. gada 1. februāra Dundagas pagasta iedzīvotājiem centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošinās SIA “Talsu ūdens”.