Esošās situācijas apzināšana un skaidrs rīcības plāns attīstībai ilgtermiņā – šādi bija Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA „Talsu Ūdens” jaunās vadības mērķi, uzsākot darbu uzņēmumā šā gada augustā. Nepilna pusgada laikā uzsākts darbs pie ūdens zudumu apzināšanas un novēršanas, tiek īstenota uzņēmumu SIA „Stendes nami” un SIA „Siltumiņš” reorganizācija. Pēc šo uzņēmumu pievienošanas tiks izstrādāts arī jauns tarifs, kas krietni aizkavējies – pēc Talsos realizētā Ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas pabeigšanas tas bija jānosaka līdz pērnā gada pavasarim.

Lai skaidrotu pašreizējo situāciju uzņēmumā, Talsu novada pašvaldība uz sarunu aicināja SIA „Talsu ūdens” valdes priekšsēdētāju Dāvi Kalmani.

Pārdomāti izmantos resursus

SIA „Stendes nami” un SIA „Siltumiņš” pievienošana SIA „Talsu ūdens” ir pirmais posms ceļā uz vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju visā novadā. D. Kalmanis atzīst, ka, pievienojot šos uzņēmumus, skaidri atklāsies tās problēmas, kas var rasties, paplašinot darbību visā novadā. „Šobrīd uzņēmumi tiek pievienoti piespiedu kārtā, jo tie sevi „noēduši” un parāda, ka nav spējīgi rentabli strādāt bez nepārtrauktas „piešprices” no pašvaldības budžeta. Taču nākotnē varēsim risināt arī citu uzņēmumu reorganizāciju jau citā kvalitātē un spēsim reaģēt operatīvi, novēršot problēmas reorganizācijas procesā.”

SIA „Stendes nami” un SIA „Siltumiņš” veikta inventarizācija un jau izdarīti pirmie secinājumi. „Lībagos šobrīd strādā divi cilvēki, kuri nav spējīgi sniegt to pakalpojumu, ko likums nosaka. Nepieciešams izveidot sistēmu un skaidri noteikt, kādi ir priekšnosacījumi, lai uzņēmums ar loģiski izmantotiem resursiem spētu apkalpot visu teritoriju,” D. Kalmanis norāda, piebilstot, ka līdz šim uzņēmuma darbība nav bijusi pārdomāta. „Šobrīd mums ir divi ūdenssaimniecības projekti – Mundigciemā un Dižstendē. Katrs no šiem projektiem ir ar savām problēmām, atvērts ir jautājums – vai ieguldījums ir bijis adekvāts tam, kas šobrīd ir sasniegts? Plānoto ūdens pieslēgumu nav, un nākas domāt risinājumus, lai nebūtu jāatmaksā ieguldītā Eiropas Savienības nauda, kas tika investēta šajā projektā. Jau laikā, kad šis projekts tika aizsākts, bija jāizvērtē, vai būs nepieciešamā kapacitāte šo ūdenssaimniecības projektu realizēt.”

Savukārt Stendē konstatēts, ka liela daļa ūdensvadu ir tik kritiskā stāvoklī, ka tie var plīst jau tuvākajā laikā – ūdensvadu atjaunošana prasīs papildus investīcijas, kas atsauksies arī uz jauno tarifu, kas tiks veidots jau paredzot šīs izmaksas.

Dienas kārtībā ir arī jautājums par vienota apkalpošanas centra izveidošanu. Šobrīd centru, kas apkalpos Stendi un Lībagu pagastu, bet nākotnē arī Sabili, Strazdi, Jaunpagastu un citas tuvējās teritorijas, iecerēts izveidot Stendē.

Jāprot strādāt rentabli

Lai sabalansētu pakalpojumu izcenojumu, visā Talsu novadā ūdenssaimniecības pakalpojumiem iecerēts piemērot vienotu tarifu. Šis ir uzņēmuma mērķis ilgtermiņā, kas jāsasniedz soli pa solim, atzīst D. Kalmanis.

Viņš norāda, ka tarifu projekts, kas ir izstrādes procesā šobrīd, attieksies uz trim apkalpes zonām – Talsiem, Stendi un Lībagu pagastu. Tarifs tiks veidots tā, lai uzņēmums spētu strādāt bez zaudējumiem. „Mēs katrā ziņā veidojam sistēmu, lai pakalpojums būtu rentabls, taču iedzīvotājiem samaksājams. Jāatrod balanss starp šīm divām lietām – tas arī ir viens no kapitāldaļu turētāju uzstādījumiem.”

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai spētu izstrādāt ekonomiski pamatotu tarifu, šobrīd ir uzņēmuma pamatlīdzekļu noskaidrošana un neuzskaitītā ūdens daudzuma jeb ūdens zudumu apzināšana. „Līdz janvāra beigām Talsos veicam pārbaudes un sagaidāms, ka rezultāti varētu būt diezgan pārsteidzoši. Pēc pirmajām aplēsēm neuzskaitītā ūdens daudzums var būt pat 37 līdz 39 procenti. Mēs nevaram likt iedzīvotājiem maksāt par šiem ūdens zudumiem, veidojot jauno tarifu, tāpēc pieslēgumu uzskaite ir jāsakārto pēc iespējas ātrāk.”

D. Kalmanis norāda, ka pirms Ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas īstenošanas ticis izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, kas paredzēja, ka pēc projekta realizācijas, ūdens zudumi Talsu pilsētā samazināsies par 20 procentiem, taču tas nav noticis – neuzskaitītā ūdens daudzums samazinājies tikai par septiņiem līdz deviņiem procentiem. „Projekta ietvaros bija jāpanāk visa veida zudumu samazinājums, taču šobrīd nekas par to neliecina. Tātad vaina nav tīklos, bet tajā, kā šis pakalpojums tiek kontrolēts un sniegts. Mūsu mērķis ir novērst šos nelegālos un patvaļīgos pieslēgumus,” uzsver SIA „Talsu ūdens” vadītājs.

Problemātiska situācija ar patvaļīgiem pieslēgumiem ir arī vietās, kurās vēl atrodami vecie ūdensvadi, piemēram, Lauktehnikā un Zvirgzdos. D. Kalmanis norāda, ka Lauktehnikā noteiktās vietās ūdens ticis uzskatīts par bezmaksas pakalpojumu vairākus gadus. Savukārt Zvirgzdos reālo situāciju apzināt ir gandrīz neiespējami, jo „Talsu ūdens” rīcībā nav šajā teritorijā izvietoto ūdensvadu tīklu shēmas. „Mēs varam tikai minēt, kas ir apakšā zem zemes un kādā kvalitātē. Ņemot vērā šos apstākļus, mums ir jāapzina atsevišķas patēriņa vietas, lai vismaz tajās samazinātu zudumus.”

Ir ko mācīties no citām Latvijas pilsētām

SIA „Talsu ūdens”, salīdzinot ar tādām pilsētām kā Madona, Valmiera, un Cēsis, iepirktās tehnikas un dažādu pakalpojumu ziņā ir visai atpalikuši, D. Kalmanis secina.

Šo pilsētu ūdenssaimniecības uzņēmumi nenodarbojas tikai ar tarifa iekasēšanu, bet sniedz arī dažādus ārpakalpojumus, kas palīdz gūt papildus ieņēmumus. „Viņiem darbības sfēra ir daudz plašāka, kamēr pie mums šī sfēra ir izskausta, jo par to laikam neviens negribēja domāt. Mēs šobrīd aktīvi strādājam, lai piedāvātu iedzīvotājiem dažāda veida pakalpojumus, kas saistīti ar ūdens un kanalizācijas lietošanu – ūdensskaitītāju uzstādīšana, tehnisko skiču izstrāde, dažāda veida santehnikas pakalpojumi. Šādi mēs spēsim pilnā apmērā noslogot to tehniku, kas mums iegādāta.”

D. Kalmanis uzsver, ka uzņēmuma tehniskais nodrošinājums būtu daudz labākā stāvoklī, ja laikus un pilnā apmērā tiktu apgūta Eiropas Savienības nauda. „Šobrīd projektu ietvaros vairs nevaram iegādāties tādu tehniku, kā varēja agrāk, jo ir lietas, kuras vairs netiek finansētas. Ja par to tiktu domāts agrāk, mēs šobrīd būtu tādā pašā līmenī kā Cēsis un Madona. Par pirmajiem Eiropas Savienības projektiem varēja iegādāties, piemēram, hidrodinamisko tīrītāju, kas būs nepieciešama arī mums, lai spētu nodrošināt pakalpojumu visā novadā. Tagad šai iekārtai būs nepieciešams ieguldīt uzņēmuma līdzekļus.”

Jāiet līdzi laikam

„Talsu ūdens” strādā, lai atvieglotu norēķinu kārtību, kā arī uzlabotu komunikāciju ar iedzīvotājiem. No janvāra sākuma iedzīvotāji varēs norēķināties ne tikai ar abonenta grāmatiņu, bet arī internetbankā, norēķinu kontos un citos norēķinu centros. Sadarbībā ar pašvaldību Stendē un Lībagu pagastā tiks veidoti vienoti norēķinu punkti gan pašvaldības nodokļu maksājumiem, gan pašvaldības kapitālsabiedrību sniegto komunālo pakalpojumu apmaksai. No jaunā gada iecerēts ieviest arī vienu tālruņa numuru – līdz šim informācijas aprite ar klientiem uzņēmumā bija ļoti sadrumstalota ar daudziem tālruņa numuriem.

D. Kalmanis atzīst, ka darāmā ir daudz, taču uzņēmums turpina mērķtiecīgi strādāt, lai kļūtu par lielāko un labāko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzņēmumu novadā.