Realizējot ūdenssaimniecības projektus, SIA “Talsu ūdens” vienmēr aicinājis iedzīvotājus nebūt kūtriem un izmantot iespēju pieslēgties centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem. Šobrīd uzņēmums vēlas noskaidrot, kas iedzīvotājus kavē izmantot pieslēgumus, lai jau rudenī sniegtu priekšlikumus Talsu novada domē, kā šo jautājumu konceptuāli risināt.
SIA “Talsu ūdens” valdes priekšsēdētājs Igors Kude pastāstīja, ka iedzīvotāju aktivitāte, lai pieslēgtos centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem pēc Eiropas Savienības fondu finansēto ūdenssaimniecības projektu realizācijas, pakāpeniski ir mazinājusies. Tuvākajā laikā uzņēmuma darbinieki plāno apsekot iedzīvotājus, lai noskaidrotu, iemeslus, kādēļ iedzīvotāji īpašumus tiem nepieslēdz.
“Uzņēmuma abonentu nodaļas speciālisti līdz 1. augustam apmeklēs tos Talsu iedzīvotājus, kas īpašuma pieslēgšanās darbiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem jau ir izņēmuši tehniskos noteikumus, piemēram, 2015. gadā, bet vēl tos nav īstenojuši. Pagaidām pietrūkst atgriezeniskās saites, lai izprastu situāciju. Pēc tam darbinieki apsekos arī Dižstendes, Mundigciema un Stendes iedzīvotājus,” teica I. Kude. Viņš atklāja, ka jau tagad konstatēti nelegāli pieslēgumi – netiek izņemti tehniskie noteikumi vai arī pieslēgums centrālajiem tīkliem pieslēgts bez saskaņojuma ar SIA “Talsu ūdens” un attiecīga līguma noslēgšanas. “Piemēram, īpašumā ir ūdensapgāde no akas vai urbuma, bet persona pieslēgusies pie centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, to neziņojot. Aicinām tā nedarīt, jo agrāk vai vēlāk šos pārkāpumus konstatēsim. Šādos gadījumos parasti sadarbojamies ar Pašvaldības policiju, kas var piemērot administratīvo sodu, bet mēs pēc Ministru kabineta noteikumos noteiktās aprēķina metodes piestādām kompensācijas maksu,” skaidroja I. Kude.
Ja persona vēlas pieslēgties centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem, ir jāvēršas SIA “Talsu ūdens” birojā Raiņa ielā 17a Talsos. Līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam, kā arī dokumentiem par piederošo zemes īpašumu un robežplānu. Speciālisti izvērtē šos dokumentus, un tiek rasts prasībām atbilstošs tehniskais risinājums. Tehnisko noteikumu izņemšana ir bezmaksas, bet, izsniedzot tehniskos noteikumus, tiek izstrādāta tehniskā shēma, kas izmaksā 8,60 eiro (ar PVN). Gadījumos, kad nepieciešams sarežģītāks risinājums un tehniskā projekta izstrāde, izmaksas ir lielākas. Pieslēguma komunikācijas iedzīvotāji var izbūvēt saviem spēkiem vai meklēt pieņemamāko darba veicēju, tomēr jāatceras, ka pašu pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem nodrošina SIA “Talsu ūdens” speciālisti.
SIA “Talsu ūdens” aicina ikvienu, kas vēlas pieslēgties centralizētajiem tīkliem, savlaicīgi izņemt tehniskos noteikumus, lai uzņēmums varētu plānot sekmīgu tālāko darbību.
Lai varētu sniegt klientiem pēc iespējas precīzāku informāciju, SIA „Talsu ūdens” ir izstrādājis pieslēgšanās pamata izmaksu tāmi darbiem un materiāliem, ja darbus veiktu SIA “Talsu ūdens” brigāde. Piemēram, desmit metrus garš pieslēgums izvedamajai bedrei vidēji izmaksātu 397 eiro, desmit metrus garš pieslēgums izvedamajai bedrei ar vienu starpaku maksā 1245 eiro, divdesmit metru garš pieslēgums izvedamajai bedrei un divām starpakām sastāda jau aptuveni 2392 eiro. Izmaksas var mainīties atkarībā no seguma, izbūves sarežģītības pakāpes, reljefa un dažādiem apgrūtinājumiem. Plašāka informācija par izmaksām tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Talsu ūdens” mājaslapā.
“Daudz cilvēku ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem nepieslēdzas naudas trūkuma dēļ. Lielas izmaksas veido ne tikai ierīkošanas darbi, bet arī, piemēram, pašas akas. Jautāsim iedzīvotājiem, kādiem nosacījumiem jābūt, lai viņi pieslēgtos šiem tīkliem – varbūt iespējama pakāpeniska nomaksa, iespējams, jādomā par daļēju finansēšanu. Var būt arī situācijas, ka cilvēks nevēlas pieslēgties, jo nepieciešama pilnīga ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pārbūve,” teica I. Kude. Viņš atklāja, ka, izpētot šīs situācijas un izprotot nepieslēgšanās iemeslus, tiks sagatavoti priekšlikumi Talsu novada domei, kā šo problēmu ilgtermiņā risināt.
Realizējot ikvienu Eiropas Savienības fondu finansēto ūdenssaimniecības projektu, svarīga bija informācija par plānoto pieslēgumu un iedzīvotāju skaitu, kam būs pieejami ūdenssaimniecības pakalpojumi. Tomēr, kā paskaidroja I. Kude, SIA “Talsu ūdens” darbību tiešā veidā ir skārušas iedzīvotāju skaita izmaiņas. Ja, izstrādājot tehniski ekonomiskos pamatojumus 2007. un 2008. gadā, prognozes bijušas ļoti optimistiskas, domājot, ka iedzīvotāju skaits pieaugs, tad tagad tas ir kritiski samazinājies.
Gadījumos, ja iedzīvotāji izvēlēsies nepieslēgties centralizētajiem tīkliem, tad SIA „Talsu ūdens” darbinieki apzinās gan īpašuma ūdens ieguves avotus, gan arī notekūdeņu novadīšanas veidu, vai ir izbūvētas, piemēram, lokālās attīrīšanas iekārtas. Tiks pārbaudīts, vai noslēgts līgums par asenizācijas pakalpojumiem ar SIA “Talsu ūdens” vai SIA “Janvāri”. „Līgumam, ja ir izvedamā aka (nosēdbedre) ir jābūt obligāti. Uz mūsu attīrīšanas iekārtām šos kanalizācijas ūdeņus vedam tikai mēs un SIA “Janvāri”. Ja pakalpojums tiek pirkts no kāda cita uzņēmuma vai privātpersonas, tad tādā veidā, iespējams, tiek piesārņota vide, jo notekūdeņi tiek nogādāti tiem neatbilstošā vietā. Arī par šādām situācijām iedzīvotāji aicināti ziņot – ja konstatē, ka notekūdeņi tiek iztukšoti grāvjos vai citviet. Pats dzīvoju privātmājā, un man nav iespēja pieslēgties centrālajiem kanalizācijas tīkliem. Tas nozīmē, ka pusotrā mēnesī maksāju apmēram 50 eiro par asenizācijas pakalpojumiem. Tas ir ļoti dārgi, tādēļ ikvienam jāizvērtē un jāsaprot, ka pieslēgšanās centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem ilgtermiņā ir izdevīga,” pieredzē dalījās I. Kude.
SIA “Talsu ūdens” ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanai ir realizējis vairākus Eiropas Savienības fondu atbalstītus projektus: “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, I kārta” (Nr.3DP/3.5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/039), “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, II kārta” (3DP/3.5.1.1.0/13/IPIA/VARAM/007), Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Dižstendē (3DP/3.4.1.1.0/09/APIA/CFLA/123), Ūdenssaimniecības attīstība Talsu rajona Lībagu pagasta Mundigciemā (3DP/3.4.1.1.0/09/APIA/CFLA/053) un arī Ūdenssaimniecības attīstība Stendes pilsētā (3DP/3.5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/036).